Sirds profilakse: 4 pārbaudes, kas var glābt dzīvi
Sirds saslimšanas joprojām ir viens no izplatītākajiem veselības traucējumiem un nāves cēloņiem Latvijā. Neskatoties uz to, ka pēc 40 gadu vecuma reizi piecos gados jāpārbauda sirds un asinsvadu saslimšana ar SCORE metodi, Latvijas iedzīvotāji ignorē savas sirds veselību. Kāpēc jāiet pie ārsta jau tagad un no kādās diagnostikas jāsāk, stāsta medicīnas centra FORTEMED kardiologs dr. Daiņus Gilis.
Dr. Gilis uzskata, ka profilaktiskās sirds un asinsvadu pārbaudes ir būtiskas, lai uzraudzītu sirds veselību un novērstu iespējamās saslimšanas. Viņš iesaka četrus galvenos veidus, kā kontrolēt sirds veselību:
EKG (elektrokardiogramma) ir vienkārša un ātra metode, lai novērtētu sirds elektrisko aktivitāti. EKG palīdz atklāt aritmijas, sirds asins piegādes traucējumus un citas sirds problēmas. Dr. Gilis iesaka veikt EKG pārbaudi vismaz reizi gadā pēc 40 gadu vecuma.
Holter monitorēšana ir ilgtermiņa EKG uzraudzība, kas parasti notiek 24 vai 48 stundu laikā. Pacients nēsā īpašu ierīci, kas reģistrē sirds elektriskās aktivitātes datus. Holter monitorēšana palīdz uztvert aritmijas vai citus sirds ritma traucējumus, kas var nebūt redzami vienkāršā EKG pārbaudē. Holter monitorēšanu ir jāveic vismaz reizi piecos gados pēc 40 gadu vecuma un vismaz vienu reizi pirms minētā vecuma, lai pārbaudītu sirds stāvokli.
Ehokardiogrāfija ir ultraskaņas izmeklējums, kas ļauj ārstiem novērtēt sirds struktūru, darbību un asins plūsmu. Šī metode ir īpaši noderīga sirds mazspējas, sirds defektu un sirds vārstuļu slimību diagnostikā. Dr. Gilis iesaka veikt ehokardiogrāfiju vismaz reizi piecos gados pēc 40 gadu vecuma.
Profilaktisks kardiologa apmeklējums ir svarīgs, lai novērtētu vispārējo sirds un asinsvadu veselību. Kardiologs varēs novērtēt jūsu riska faktorus, piemēram, augstu asinsspiedienu, holesterīna līmeni, cukura diabētu, smēķēšanu un ģimenes anamnēzi. Profilaktiskā apmeklējuma laikā kardiologs var ieteikt dzīvesveida izmaiņas, piemēram, uztura un fiziskās aktivitātes pielāgošanu, kas var uzlabot sirds veselību un samazināt saslimšanas risku. Dr. Gilis iesaka apmeklēt kardiologu vismaz reizi gadā pēc 40 gadu vecuma.
Dr. Gilis uzsver, ka pie kardiologiem bieži vērojami pacienti ar ilgstoši attīstījušām saslimšanām, kas dažreiz pat prasa radikālo ārstēšanu. Bet atklājot to agrīnā stadijā varēja tos izārstēt ar vienkāršāko terapiju. Tieši tāpēc profilaksei ir būtiska loma.
Šīs profilaktiskās pārbaudes ļauj laicīgi atklāt sirds un asinsvadu saslimšanas pazīmes, kas savukārt ļauj uzsākt ārstēšanu un izvairīties no nopietnām komplikācijām. Profilaktiskās pārbaudes un pareiza dzīvesveida izvēle ir būtisks faktors, lai uzturētu labu sirds veselību.
Dr. Gilis uzskata, ka profilaktiskās sirds un asinsvadu pārbaudes ir būtiskas, lai uzraudzītu sirds veselību un novērstu iespējamās saslimšanas. Viņš iesaka četrus galvenos veidus, kā kontrolēt sirds veselību:
- EKG (elektrokardiogramma).
- Holter monitorēšana.
- Ehokardiogrāfija.
- Profilaktisks kardiologa apmeklējums.
EKG (elektrokardiogramma) ir vienkārša un ātra metode, lai novērtētu sirds elektrisko aktivitāti. EKG palīdz atklāt aritmijas, sirds asins piegādes traucējumus un citas sirds problēmas. Dr. Gilis iesaka veikt EKG pārbaudi vismaz reizi gadā pēc 40 gadu vecuma.
Holter monitorēšana ir ilgtermiņa EKG uzraudzība, kas parasti notiek 24 vai 48 stundu laikā. Pacients nēsā īpašu ierīci, kas reģistrē sirds elektriskās aktivitātes datus. Holter monitorēšana palīdz uztvert aritmijas vai citus sirds ritma traucējumus, kas var nebūt redzami vienkāršā EKG pārbaudē. Holter monitorēšanu ir jāveic vismaz reizi piecos gados pēc 40 gadu vecuma un vismaz vienu reizi pirms minētā vecuma, lai pārbaudītu sirds stāvokli.
Ehokardiogrāfija ir ultraskaņas izmeklējums, kas ļauj ārstiem novērtēt sirds struktūru, darbību un asins plūsmu. Šī metode ir īpaši noderīga sirds mazspējas, sirds defektu un sirds vārstuļu slimību diagnostikā. Dr. Gilis iesaka veikt ehokardiogrāfiju vismaz reizi piecos gados pēc 40 gadu vecuma.
Profilaktisks kardiologa apmeklējums ir svarīgs, lai novērtētu vispārējo sirds un asinsvadu veselību. Kardiologs varēs novērtēt jūsu riska faktorus, piemēram, augstu asinsspiedienu, holesterīna līmeni, cukura diabētu, smēķēšanu un ģimenes anamnēzi. Profilaktiskā apmeklējuma laikā kardiologs var ieteikt dzīvesveida izmaiņas, piemēram, uztura un fiziskās aktivitātes pielāgošanu, kas var uzlabot sirds veselību un samazināt saslimšanas risku. Dr. Gilis iesaka apmeklēt kardiologu vismaz reizi gadā pēc 40 gadu vecuma.
Dr. Gilis uzsver, ka pie kardiologiem bieži vērojami pacienti ar ilgstoši attīstījušām saslimšanām, kas dažreiz pat prasa radikālo ārstēšanu. Bet atklājot to agrīnā stadijā varēja tos izārstēt ar vienkāršāko terapiju. Tieši tāpēc profilaksei ir būtiska loma.
Šīs profilaktiskās pārbaudes ļauj laicīgi atklāt sirds un asinsvadu saslimšanas pazīmes, kas savukārt ļauj uzsākt ārstēšanu un izvairīties no nopietnām komplikācijām. Profilaktiskās pārbaudes un pareiza dzīvesveida izvēle ir būtisks faktors, lai uzturētu labu sirds veselību.
Citas ziņas
